Sliktie atgadījumi, kas tieši pretēji Boņukam lika justies slikti, bija, kad viņš vienīgais nevarēja doties slēpot, jo bija pārāk mazs visu prāt. Bibuka kāzas, kad viņa izvēlējas citu nevis viņu, jutās aizvainots, nodots. Žika aizvešana, kad neviens nepateica, lai tā nedara, viņa labāko draugu aizveda prom no viņa, kas Boņuku patiesi no visas sirds aizvainoja. Iešana pirtī ar sievietēm, Boņa jau tā zināja, ka tēva māsas viņu neuzskata par pieaugušu, taču, kad viņš vēl uzzināja, ka jāiet ar viņām kopā pirtī, jutās patiesi dusmīgs un aizvainots. Kad Paulīne pieķēra viņu un Pēteri mērīšanās brīdi, jutās apkaunots un bija jāzvēr pie svētā Antona, ka darīs visu ko Paulīne gribēs.
Tas ko bērniem varēšu mācīt būs, mīlestība pret dzīvnieku, ka arī dzīvnieks var būt labākais draugs, uzticības persona, kurš vienmēr mīlēs. Mīlestību pret dabu, mācīt, ka arī nedzīvajam sāp. Kā ļoti labi bija pateikts „kāpēc cilvēki viens otram dara tā, lai būtu bēdas” mācīt bērniem , ka ik vienam sap, ja tam dara pāri, ne tikai sitot, bet arī sakot ar vārdiem. „Nekad nevajag visu ko tu zini stāstīt un rādīt citiem.”
…
