Aukle pēc sarunas ar Merkucio viņam veltīja skarbus vārdus : „Ja viņš vēl man ko teiks, tad es viņam tā sadošu, un, kaut viņš būtu vēl stiprāks, nekā ir, es tikšu galā vēl ar divdesmit tādiem Džekiem; un, ja nevarēšu pati pievarēt, tad to izdarīs kāds cits. Knauķis tāds! Neesmu viņām nekāda izpriecas skuķe, neviena no viņā padauzām.” Šis liecina, ka aukle uzskatīja sevi par savā ziņā neaizskaramu, cienījamu un spēcīgu dāmu ar augstu goda izjūtu.
Savukārt citāts, kurā aukle pauž savu nepatiku par daudzajiem pienākumiem Džuljetai, liecina par aukles slinkumu un vēlmi žēlot sevi: „Cik ātra tu! Lai paklausās viens to: Tā laikam saute maniem slimiem kauliem? Tad turpmāk varēsi iet pati.”…
