Jau antīkajā pasaulē sieviešu dzimumu personificēja kā jaunavu, sievu un vecu sievieti. Tas saglabājās arī renesansē, taču nedaudz atšķirīgā veidā.
1.Kā laulātā draudzene/māte sieviete nodrošināja auglību, glabāja saimes bagātību un godu.
2.Kā atraitne/veca sieva viņa bija izdevīgs darbaspēks, atkarībā esoša būtne vai arī māte, kas aizmirsusi savus pienākumus un pametusi savus bērnus ģimenei (tā bija vai nu bagāts guvums jaunam vīrietim, vai arī ragana kā sabiedrības ienaidnieks).
3.Kā meita /jaunava viņa bija gan nasta, gan potenciāls trumpis gadījumā, kad notika kaulēšanās par mantu (tā varēja būt gan pilnīgi nenozīmīgs radījums, gan arī reliģisko centienu izšķirošs faktors). …
