Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Gliemeži', 1.
  • Referāts 'Gliemeži', 2.
  • Referāts 'Gliemeži', 3.
  • Referāts 'Gliemeži', 4.
  • Referāts 'Gliemeži', 5.
  • Referāts 'Gliemeži', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Nosaukums vedina domāt par saistību ar vīnu.
Vīngliemeži vīnu nedzer, bet parasti vīns garšo cilvēkiem, kas ēd gliemežus. Latviešu valodā nosaukums ‘vīngliemezis’, jādomā, ienācis no vācu valodas ‘Weinbergschnecken’, burtiski tulkojot – vīna kalna gliemeži. Pārņemot šo nosaukumu latviešu valodā, tas ticis saīsināts uz vīngliemeži.
Pilnais latviskais sugas nosaukums ir parka jeb īstais vīngliemezis (zinātniskais nosaukums – Helix pomatia), jo Latvijā šis vīngliemezis sastopams gandrīz katrā vecā parkā, taču tas atradis sev piemērotus dzīves apstākļus arī lapu koku mežos un upju palienēs. Vīngliemeži Latvijā ievesti 15. un 16. gadsimtā, tos varētu nosaukt par kristiešu mūku un bruņinieku pavadoņiem. Sākumā tie audzēti klosteru dārzos, lietoti kā ārstniecības līdzeklis un Lieldienu gavēņa ēdiens, bet tad pakāpeniski pārgājuši dzīvot savvaļā. Šodien vīngliemežus varam jau uzskatīt par Latvijas faunas sastāvdaļu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants