Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 1.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 2.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 3.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 4.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 5.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 6.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 7.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 8.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 9.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 10.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 11.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 12.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 13.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 14.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 15.
  • Konspekts 'ES muitas tiesības', 16.
Darba fragmentsAizvērt

ES muitas savienības mērķi un muitas politika attiecībā uz trešajām valstīm:

ES Muitas savienība veidota ar mērķi atcelt jebkura veida M nodokli un kvantitatīvos ierobežojumus starp dalībvalstīm, kā arī pieņemt kopīgu M nodokļa likmes tirdzniecībā ar 3 valstīm.

2. Standartizācijas un harmonizēšanas procesu raksturojums muitas jomā:


Harmonizācijas sistēma veidota lai uzlabotu starptautisko tirdzniecību (lieto >190 pasaules valstīs), veicinātu statistisko datu vākšanu, salīdzināšanu un analizēšanu, samazinātu izdevumus, kuri rodas preču aprakstīšanā lai varētu vienoti preces kodificēt. Ieviešanas mērķis bija M un tirdzniecības procedūru atvieglošana, kā arī nedokumentālu tirdzniecības datu apmaiņu saistībā ar šīm procedūrām, tādejādi samazinot ar to saistītos izdevumus.

3. Protekcionisma raksturojums ( kā M politikas veida.).

Tēzes: 1) V eksportē tikai tās preces, kuras ražo ar viszemākām izmaksām;
2) Importē tikai tās preces, kuras citā valstī ražo lētāk.

Augstu muitas nodevu vai stingru importa kvotu politika, ar ko valdība ierobežo tādu preču importēšanu no ārzemēm, kuras varētu konkurēt ar iekšzemes ražojumiem.
Lai nodrošinātu Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā sistēmā, pēdējo gadu laikā tika sperti nozīmīgi soļi mūsu ārējās tirdzniecības politikas liberalizācijas virzienā - ir samazināti tarifi, pāriets no specifiskiem tarifiem uz tarifiem, kuru lielumu aprēķina procentos no preces vērtības - ad valorem likmēm (izņemot alkoholam, tabakai un cukuram), kā arī atcelts vairums kvantitatīvo importa ierobežojumu. Vienīgi uz lauksaimniecības produktiem joprojām saglabājas importa ierobežojumi, kā arī salīdzinoši augstas un skaitliski visai atšķirīgas ievedmuitas nodevas.
Šādi ierobežojumi ir vērsti galvenokārt uz savas valsts ražotāju aizsardzību, ko dēvē par protekcionisma politiku. Protekcionismam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz valsts ekonomiku.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants