Secinājumi
Nacionālās intereses tiek formulētas attiecībā pret indivīdu, sabiedrību un valsti kopumā. Nacionālo interešu definēšana ir būtiska gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā. Pareizi definējot katras valsts intereses palīdz valstij veiksmīgāk attīstīties. Kā jau šī patstāvīgā darba sākumā tika minēts, ka pastāv divas klasiskākās nacionālo interešu definēšanas shēmas. Viena paredz, ka indivīdi ar sociālu un politisku grupu palīdzību novada savas intereses līdz valdībai, kura tās realizē nacionālā līmenī un starptautiskā sistēmā. Otra- atspoguļo demokrātisku valstu, kurās darbojas pilsoniskā sabiedrība, nacionālo interešu formulēšanas un īstenošanas gaitu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pastāv regulāra atgriezeniskā saite starp visām definēšanā iesaistītām pusēm. Ir būtiski, ka sabiedrībai tiek dota iespēja iesaistīties nacionālo interešu lēmumu pieņemšanā. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā tiek noteiktas valsts galvenās prioritātes, darbības, kuras prasa kādas noteiktas problēmas risināšanu, uzlabošanu, piemēram, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā šīs prioritātes ir drošība, iedzīvotāju labklājība, neatkarība un citas sfēras. Jo vairāk valsts apzināsies savas nacionālās intereses, jo spēcīgāk tā spēs sevi prezentēt citu valstu priekšā.
Nacionālās intereses aizstāv un daļēji arī veido dažādas interešu grupas. Interešu grupas ir dažādas, sākot no politikas un beidzot ar kultūru. Sabiedrībai ir liels spēks, lai ietekmētu politiskās un ekonomiskās izmaiņas valstī, un, protams, arī nacionālo interešu definēšanas procesos tām ir liela loma, tik ir jautājums, vai šī sabiedrība to izmanto?!
…
Starptautiskās tiesības, Starptautiskās privāttiesības, Ekonomiskā un Komerciālā diplomātija 21 gadsimtā. Problēmas un risinājumi. Nacionālās intereses tiek formulētas attiecībā pret indivīdu, sabiedrību un valsti kopumā. Nacionālo interešu definēšana ir būtiska gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā. Pareizi definējot katras valsts intereses palīdz valstij veiksmīgāk attīstīties. Kā jau šī patstāvīgā darba sākumā tika minēts, ka pastāv divas klasiskākās nacionālo interešu definēšanas shēmas. Viena paredz, ka indivīdi ar sociālu un politisku grupu palīdzību novada savas intereses līdz valdībai, kura tās realizē nacionālā līmenī un starptautiskā sistēmā. Otra- atspoguļo demokrātisku valstu, kurās darbojas pilsoniskā sabiedrība, nacionālo interešu formulēšanas un īstenošanas gaitu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pastāv regulāra atgriezeniskā saite starp visām definēšanā iesaistītām pusēm. Ir būtiski, ka sabiedrībai tiek dota iespēja iesaistīties nacionālo interešu lēmumu pieņemšanā. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā tiek noteiktas valsts galvenās prioritātes, darbības, kuras prasa kādas noteiktas problēmas risināšanu, uzlabošanu, piemēram, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā šīs prioritātes ir drošība, iedzīvotāju labklājība, neatkarība un citas sfēras. Jo vairāk valsts apzināsies savas nacionālās intereses, jo spēcīgāk tā spēs sevi prezentēt citu valstu priekšā.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
