Praktiskā prāta kritika.
Pirmā nodaļa
Par tīrā praktiskā prāta pamatprincipiem.
Par praktiskiem pamatprincipiem sauc principus, kas ietver sevī vispārīgu gribas noteiksmi, kurai pakļautas vairākas praktiskas regulas . Tie ir subjektīvi, ja subjekts uzskata nosacījumu par nozīmīgu tikai savai gribai. Bet ir arī objektīvi, ja nosacījums tiek atzīts par objektīvu – nozīmīgu katras ar prātu apveltītas būtnes gribai.
Tīrais prāts var sevī saturēt praktisku gribas noteikšanai pietiekamu pamatu, tad ir praktiskie likumi, bet ja ne tad visi praktiskie pamatatprincipi ir tikai maksimas.
Dabas izziņā visa notiekošā principi vienlaikus ir dabas likumi, jo prāta lietojums tur ir teorētisks un to noteic objekta daba. Praktiskajā izziņā, tādā izziņā, kurai ir darīšana vienīgi ar gribas noteicējpamatiem, pamatprincipi, kādus sev izraugāmies, tāpēc vēl nav likumi, kam mēs būtu nenovēršami pakļauti, jo praktiskajā jomā prātam ir saistība ar iekrotājspēju. Praktiskā regula vienmēr prāta produkts, jo tā prasa rīcību kā rīcību rezultātā kā nolūka sasniegšanai. Bet būtnei, kurai prāts nav gluži vienīgais gribas noteicējpamats, regulu raksturo zināma jā būtība, kas izteic rīcības piespiedu objektīvi piespiedu raksturu, tas nozīmē to, ka tad, ja prāts noteiktu pilnīgi, rīcība notiktu saskaņā ar regulu. …
