Pirmatnējais raksts veidojas galvenokārt no stilizētiem elementiem. Pirmatnējās sabiedrības cilvēks iemanās izmantot dažādus un noturīgā materiālā veidotas zīmes. Tā, piemēram, atpakaļceļu varēja iezīmēt, aizlaužot zarus ceļmalas kokiem. Virziena norādīšanai noderēja bulta. Tā pamazām izveidojās zīmes un signāli ar noteiktu nosacītu nozīmi.
Piktogrāfija jeb bilžu rakstība ir visvecākais rakstības veids. Tanī lietotās rakstu zīmes sauc par piktogrammām. Noteikta nozīme ir arī priekšmetu izkārtojumam un novietojumam zīmējumā.
Domā, ka senākās piktogrammas radušās apmēram pirms 15 000 gadu. Tās veidojušas tā laika attīstītākās tautas: senie Mezopotāmijas iedzīvotāji, ēģiptieši, ķīnieši u.c.
Valodas vienības piktogrāfiskajā rakstā vēl netiek atveidotas, tādēļ piktogrammas var „lasīt” jebkurā valodā. Piktogrāfiskais raksts nodrošina saprašanos arī tādos gadījumos, ja viena puse neprot otras puses valodu.
Laika gaitā piktogrāfiskais raksts pilnveidojās. To papildināja ar nosacītas nozīmes zīmēm. Tas paplašināja piktogrāfiskā raksta izmantošanas iespējas, bet rakstībā ienāca jau zināma simbolika. Tā, piemēram, zvēra attēls bez galvas vai ar kājām uz augšu nozīmēja, ka runa ir par nonāvētu dzīvnieku.…
