1.Savā darbā kā pirmo es apskatīšu jautājumu –
KAS IR TICĪBA?
Ticība nav ne subjekts ne objekts. To veido subjekta un objekta vienota saistība. Uz šī pamata filozofiskā domā var spriest par to, kas tad ir ticība un mēģināt to saprast. Filozofijas enciklopēdijā rakstīts: ‘’Ticība ir akla pārliecība par pārdabiskas pasaules pastāvēšanu (Dievu, garu, dēmonu u.c.),; jebkuras reliģijas raksturīga iezīme… Ticība būtībā ir pretstats zinātniskām zināšanām.
Ticība nav nekas apstrakts. Tā ir pārliecība, kas mīt konkrēta cilvēka dvēselē, par konkrētu uzskatu patiesumu. Tā ir filozofisku vai reliģisku uzskatu sistēma konkrētā vēstures laikmetā. Līdz ar to ticībai piemīt vēsturiska vienreizēja neatkārtojamība. Ticībai piemīt vēsturiska līdzībaar tiem notikumiem, kuros konkrēti cilvēki iemiesoja savu ticību…