Pandēmijai bija 3 viļņi un tā ilga 3 gadus, līdz 1892. gadam. Taču svarīgi ir pieminēt, ka kaut arī pandēmija beidzās 1892. gadā, gripas saslimšanas gadījumi bija reģistrēti vēl 1893.-1894. gadu ziemā un 1895. gada sākumā. Pēc oficiāliem datiem Krievijas Impērijā gripas saslimšanas gadījumi tika reģistrēti līdz pat 1900. gadam. Pandēmijas laikā dažādās valstīs saslima aptuveni no 25% līdz 50% iedzīvotāju. 19. gadsimta Krievu gripas pandēmijas svarīga īpašība bija tāda, ka pēc tās nobeiguma mainījās gripas epidēmiskā procesa raksturs: visur saglabājas paaugstināta saslimstība. Tā bija drausmīgākā 19. gadsimta epidēmija, kuras dēļ nomira pēc dažādiem avotiem no 750,000 līdz 1,300,000 cilvēku.
No visa augstāk minēta var droši secināt, ka 19. gadsimta krievu gripas pandēmija atstāja savu nospiedumu medicīnas vēsturē. Tajā laikā ārsti un pētnieki būtiski paplašināja savas zināšanas par gripozām slimībām. Tāpat ir grūti iedomāties, ka pirms 130 gadiem cilvēki spēja ievērot bāzes drošības pasākumus, ko pat mūsdienās daudzi cilvēki izdarīt nespēj. Mūsdienās gripa joprojām ir nopietna infekciozā slimība, kuras dēļ katru gadu iet bojā no 290,000 līdz 650,000 cilvēku. …
