Nav jau tā, ka starp tiem būtu jāliek gluži vienādības zīme, bet sava līdzība, kas ietver lielu daļu patiesības, tiem tomēr ir: līdzīgi kā teicienā, ka „neviens nav tavu asaru vērts, bet tie, kas ir, - neliks tev raudāt”, tāpat arī pasaulē – nav tādu lietu, kurām būtu jākalpo, bet ir dažas tādas, kuru dēļ to būtu vērts darīt. Tā pavisam noteikti ir ģimene. Un Tēvzeme. Taču šādos gadījumos tā vairs nemaz nešķiet tāda kalpošana, kādu saprotam, izdzirdot šo vārdu.
Latvija. Tās nav tikai dziļas un mūžīgi kaut kur skrejošas upes, tie nav, vienīgi ar mums ierasto reljefu salīdzinot, augstie kalni vai ēkas, kas te ir nostāvējušas, saglabājušās vai no jauna restaurētas, jau gadsimtiem ilgi. …
