Kā savā grāmatā „ Pieaugušo psiholoģija” raksta Guna Svence, tad „izdegšanas sindroms ir fiziska un/vai garīga izsīkuma stāvoklis, kas novērojams kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kas saistīta ar darba apstākļiem un cilvēka paštēlu.”
Izsīkuma stāvokļa sākums var būt gan pakāpenisks, gan pēkšņs. Izdegšana sākas ar labiem nodomiem, īpaši tajos gadījumos, kad cilvēks tiecas pēc nesasniedzamā - veltīgi tiek iztērēta enerģija un tiek zaudēts kontakts ar reālo pasauli, ar sevi pašu un apkārtējiem.
Parasti ar emocionālo izdegšanu ir saistītas trīs parādības:
Lomu konflikts – cilvēks, kuram nav skaidrības, par ko ir atbildīgs, var sākt justies, kā uz dažādām pusēm raustīts. Viņš centīsies izdarīt pilnīgi visu un vienlīdz labi, neizvēloties prioritātes.
Lomu nenoteiktība (divdomība) – cilvēks nezina, kādi pienākumi ir gaidāmi, kas tiks viņam uzticēts. Cilvēks var nojaust, ko no viņa gaida, taču, neredzot reālu piemēru, vadmodeli, kā realizēt to, ko no viņa gaida, cilvēks neizjūt, ka būtu ko paveicis. Ja cilvēks strādā nesakārtotā darba vidē, kur nav skaidrs, kas ko nosaka, viņš daudz ātrāk var izdegt.
Lomu pārslodze – cilvēks nespēj pateikt „nē” un uzņemas arvien vairāk un vairāk pienākumu, nekā jebkad spēs paveikt, kā rezultātā var nonākt līdz emocionālai izdegšanai.…
