Visvieglāk par šo tekstu runāt, manuprāt, stāstot par diviem tipāžiem, divām kultūras zīmēm, diviem inteliģentās hierarhijas pakāpieniem, par metafiziķi un ironistu. Es minēju hierarhiju, kas varētu būt arī pretruna pati par sevi, jo, lai gan metafiziķis un ironists pieder pie vienas un tās pašas inteliģences, Rortija kungs tomēr ņemas sevi pieskaitīt ironistiem ar norādi, ka „ironists ir tipisks modernais intelektuālis,” (110.lpp), kamēr „metafizika kā teoriju meklējumi par lietu patieso būtību mēģina pamatot apgalvojumu, ka cilvēki ir kas vairāk nekā tikai uzskatu un vēlmju bezcentra tīklojumi”(109.lpp).…
