Vidū starp naturālismu un jaunromantiku stāv lielais norvēģu rakstnieks Knuts Hamsuns (īstā vārdā Pedersens, dz. 1859), blakus Strindbergam vai pats īpatnējākais skandināvietis. Stilā un domās viņš sarauj saites ar vecāko ģenerāciju, kā dzejnieks atšķirdamies no pārējiem jaunromantiķiem ar lielāku vitalitāti, dzirkstošo garu un bagātu fantāziju.
Dzimis tālu ziemeļos kā mazturīga drēbnieka dēls, Hamsuns agri uzsāk darba gaitas, vispirms par kurpnieka mācekli, tad kuģa puiku. Tad, klaiņodams pa pasauli, viņš strādā kā zvejnieks, kalnracis, akmeņkalis, Amerikā gadus desmit par komiju, ostas strādnieku, fermas strādnieku, ielu dzelzceļa konduktoru.
Dzimtenē atgriezies (1883) viņš izmēģinās žurnālistikā, tad dodas otrreiz uz Ameriku un, atpakaļ pārbraucis, nāk klajā ar savu pirmo apceri ,,Fra Amerikas Andsliv” (1888), griezīgu satīru par Ziemeļamerikas dzīvi.
1890. gadā parādās Hamsuna romāns ,,S u l t” (,,Bads”), kas rakstnieku uzreiz padara slavenu. Tanī ārkārtīgi impresīvi un ar dziļu psihologa izpratni attēlotas viņa paša izbaudītās bada mokas. …
