Viduslaiku dzīvē bija noteikta sava kārtība. Ikviens sabiedrības loceklis ieņēma tam pienākošos vietu. Būtiski bija tas pie kādas kārtas cilvēks piederēja, pie garīdzniekiem, dižciltīgajiem, dzimtcilvēkiem vai kādas citas.
Gribu pastāstīt par zemnieku dzīvi un atspoguļot tā darba dienu.
Mājiņa bija pavisam vienkārša celta no baļķiem vai rupjiem akmeņiem. Logu vietā bija caurumi, stikls bija retums. Pie vaļēja pavarda gatavoja ēdienu un ziemā sildījās. Darba diena sākās agrā rītā.
Zeme man bija ierādīta neapstrādātā, mežainā, pat purvainā vietā.
Centos no zemes iegūt vairāk ražas. Apstrādāju vienu pusi aramzemes, bet otru pusi atstāju papuvē. Rīta cēlienu varēju pastrādāt savā laukā, lai gan tā nebija mana zeme, bet gan kunga.
Tad iejūdzu zirgu un braucu uz muižu pildīt klaušas.
…
