| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Civillikuma vēsture | 3 | |
| Civillikuma normatīvie akti | 4 | |
| 1. | Civillikuma struktūra | 6 |
| 1.1. | Mantojuma tiesības | 6 |
| 1.2. | Lietu tiesības | 6 |
| 1.3. | Ģimenes tiesības | 7 |
| 1.4. | Saistību tiesības | 7 |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 9 |
1.1. Ģimenes tiesības
Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. Līgumsods, kas noteikts gadījumsm, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā.
Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds no saderinātajiem no tās atkāpjas, tad katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Tiesības atprasīt dāvanas nepāriet uz mirušā dāvinātāja mantiniekiem, bet mirušā celto prasību mantinieki var turpināt.
1.2. Saistību tiesības
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai- parādniekam jāizdara par labu otram-kreditoram zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Secinājumi
1. Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī, bet stājās spēkā 1938. g. 1. janvārī, izņemot 1. panta otro daļu, kas stājās spēkā jau 1937. g. 1. oktobrī.
2. Civillikums bija nepieciešams sakarā ar autoritāro režīmu Latvijā.
3. Latvijas 1937.gada Civillikums ir viena no jaunākajām civiltiesību kodifikācijām Eiropā un lielā mērā balstās uz Vācijas 1900.gada Civillikumu.
4. Rietumu un padomju civiltiesības ir atšķirīgas.
5. Civillikums sastāv no 4 daļām.
…
Sākumā Civillikums tika pieņemts ar nosaukumu „Prezidenta Ulmaņa civillikums" stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī, zaudēja spēku 1940. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Civillikuma spēks tika pakāpeniski atjaunots 1992.—1993. gadā, izdarot tajā virkni grozījumu. Visvairāk grozītas tika ģimenes (nostiprinot dzimumu līdztiesību) un, vēlāk, mantojuma tiesību (palielinot notāru un samazinot tiesu kompetenci) daļas.
