Dāvinājums ir līgums, ar kuru persona, kas ir dāvinātājs, piešķir apdāvināmam kādu mantisku vērtību. Dāvinājums var būt gan kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem, gan kā dāvana. Dāvinājums otram tiek piešķirts bez atlīdzības. Šis līgums ir tekstisks darījums, kas ir spēkā tikai tad, kad:
1. tiek veikts bez piespiešanas, un dāvinājumu piešķir rīcības spējīga persona;
2. dāvinājumu ir jāpieņem apdāvināmajam (to var pieņemt arī apdāvināmā vietnieks);
3. dāvinājumu par spēkā neesošu uzskata arī tādā gadījumā, ja dāvinātājs ir bijis izteicis dāvinājuma priekšlikumu iecerētajam apdāvināmajam, bet šī persona tam piekritusi tad, kad dāvinātājs vairs nav bijis rīcības spējīgs. Šeit netiek ņemts vērā tas fakts, ka tajā momentā, kad dāvinātājs bija izteicis priekšlikumu par dāvinājumu, viņš ir bijis rīcības spējīgs.
Ja dāvinājums ir, piemēram, māja, mašīna un tamlīdzīgas ķermeniskas lietas, tad līdz ar dāvinājumu apdāvināmajam pāriet arī īpašuma tiesības uz dāvināto lietu. Par dāvinājuma bojā eju, sabojāšanos vai kvalitātes pasliktināšanos nav atbildīgs dāvinātājs izņemot, ja dāvinātājs ir uzņēmies par to vainu, vai arī tas noticis dāvinātāja nevērības vai ļaunprātības dēļ. Tādā gadījumā kā atlīdzība apdāvinātajam ir tāda, ka dāvinātājam ir jāatdod viss, ko apdāvināmais ir ieguldījis nelabvēlīgo seku likvidēšanai,
Dāvinātājs var dāvināt ne tikai kādu konkrētu mantisku vērtību, bet arī visu savu mantu.
…
