Relaksācija.
Stress ir neizbēgama mūsu dzīves sastāvdaļa. Katram ir savas metodes, kā tikt galā ar stresu. Savā ziņā arī pastaiga dabā, nomierinoša mūzika, pelde vannā arī ir sava veida relaksācija.
Bet ir specifiskas ķermeņa atslābināšanas metodes, kurs arī es mēģināju iemācīties un veikt regulāri. Viena no tām ir autogēnais treniņš, kuru izmantoja kā ārstniecības metodi, bet vēlāk arī veselie cilvēki pārņēma to, lai regulētu savu psiholoģisko un fizioloģisko stāvokli. Otra metode ir progresīvā relaksācija, kuras pamatlicējs ir ārsts Edmunds Jākobsons, kurš šo metodi sāka popularizēt pagājušā gadsimta 30. Gadu beigās. Tehnikas pamatā ir uzskats, ka saspringtam cilvēkam uzreiz neizdodas atslābināties, bet vispirms vajag vēl spēcīgāku sasprindzinājumu, lai pēc tam varētu atslābināties. Papildus nepieciešama arī vizualizācija t.i. jāiedomājas kaut kas jauks, patīkams. Relaksācijas efekti ir gan fizioloģiski (muskuļu atslābinājums, gremošanas sistēmas atslābinājums, sirds asinsvadu sistēmas atslābinājums) , gan psiholoģiski (depresijas, trauksme, bezmiega mazināšanās). Fiziskās labsajūtas vingrinājumiem ir tik pat liela nozīme, kā garīgajiem.No Rolfa Herkerta grāmatas „Možums un relaksācija 90 sekundēs” es izveidoju nelielu vingrojumu kompleksu, kuru var izpildīt nelielā laikā, gandrīz jebkurā vietā.
…
