Reformācijai, tāpat kā katrai lielai kustībai cilvēces vēsturē ir sava priekšvēsture, avoti un procesi, aizsācēji. Reformācijas laikmets saistās ar Mārtiņa Lutera vārdu. Svarīgākie bija paša Lutera un visas reformācijas kustības garīgie un intelektuālie avoti, kas meklējami viduslaiku sholasticismā, kas iemācīja domāt, ka patiesībai ir vērtība pašai par sevi (10).
Šie avoti un meklējumi realizējās uz rietumu baznīcas pagrimuma fona. Apmēram 500 gadu laikā pirmās lielās šķelšanās kristīgajā baznīcā 1054. gadā, kad sadalījās Austrumu ( Ortodoksālā ) un Rietumu ( Katoļu ) baznīca, pēdējā ieviesušās dažādas nepareizības un pārpratumi (7). Tieši Vācijā tās politiskā un ekonomiskā stāvokļa dēļ visas baznīcas negācijas bija jūtamas īpaši smagi – milzīgā nodokļu maksa gūlās uz Vācijas pleciem. …
