Personai kā administratīvo tiesību subjektam ir tiesību aktos noteiktās tiesības un pienākumi. Atkarībā no tā, kādas pārsvarā ir tiesības un pienākumi katrā attiecībā, personai ir konkrēts administratīvi tiesiskais statuss. Pēc pilsoņu administratīvi tiesiskā statusa reglamentācijas normas var iedalīt: normas, kas nosaka pilsoņu tiesības un pienākumus valstiskajā un sabiedriskajā darbībā, saimnieciskās darbības normas, ģimeniskās un personiska rakstura normas. Tiesību subjektivitātes pamatelementi ir: spēja iegūt tiesības un uzņemties pienākumus (tiesībspēja) un spēja patstāvīgi realizēt tiesības un pildīt pienākumus (rīcībspēja) Administratīvo tiesību subjektivitāte: vispārējā (valsts pilsoņi), speciālā (studenti).
Personas administratīvā tiesībspēja ir spēja pildīt administratīvo tiesību normās nostiprinātās tiesības un pienākumus. Tā atkarīga no vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa un citiem demogrāfiskiem faktoriem. Īpatnības: tiek regulēta ar adm.ties.normām, saturā ir attiecību regulēšana starp individuāliem subjektiem un izpildvaras subjektiem, konkrētām personām rodas no dzimšanas, dažādām personām nav vienāda pēc apjoma.…
