Vispirms jāsaka, ka interpretāciju veidošana ir ļoti grūts darbs. Jo īpaši, ja apskatāmais darbs ir sarežģīts un grūti izprotams. To visnotaļ var attiecināt uz Gundegas Repšes stāstu krājumu “Septiņi stāsti par mīlu”. Grūti ir arī nošķirt, kur beidzas viena interpretācijas metode un sākas cita. Vairākas no tām ir visai līdzīgas, vismaz atsevišķi kritēriji sakrīt. Tomēr jāsaka, ka jebkuru stāstu nevar interpretēt pēc jebkuras metodes. Tātad vispirms ir jāpārlasa stāsts un jāizvēlas piemērotākā metode, kas nemaz nav tik vienkārši. Tad tas jālasa vēlreiz daudz rūpīgāk un jāmēģina piefiksēt galvenās domas. Tad jāraksta pats teksts. Tas ir visai sarežģīts un darbietilpīgs process. Tieši tādā veidā es rakstīju savu darbu.…
