Vienādojuma definīcija. Nezināmā darbības locekļa aprēķināšana.
Savienojot divus skaitļus vai izteiksmes ar vienadības zīmi, iegūst vienādību.
Skaitliska vienādība var būt patiesa 12 + 4 =16, vai aplama 12 + 4 = 17.
Vienādību, kas satur vienu mainīgo, sauc par vienādojumu ar vienu mainīgo.
To mainīgā vērtību, ar kuru vienādība ir patiesa, sauc par vienādojuma sakni jeb atrisinājumu.
Atrisināt vienādojumu nozīmā atrast visas tā saknes vai pieradīt, ka vienādojumam nav sakņu.
Viens no vienkāršākajiem vienādojumiem ir vienādojumi, kuros jāaprēķina kāds nezināms darbības loceklis, t.i., saskaitāmais, mazināmais, mazinātājs, reizinātājs, dalāmais vai dalītājs.…
