8. Īsi secinājumi
Pusaudžu periods veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu. Tā robežas ir no 11-12 līdz 15 gadiem. Šī perioda īpašā nozīme ir saistāma ar bērna pubertātes attīstību un sociālo attīstību, kā arī ar identitātes vai pašvērtējuma nostiprināšanos, tā meklēšanu.
Pusaudžu vecumā parādās iepriekšējos periodos iegūtās ievirzes, emocionālās ietekmes, pašvērtējums, audzināšanas sekas. Līdz ar to, jo lielākas kļūdas ir pieļautas iepriekšējos attīstības posmos, jo tās stiprāk izpaužas pusaudžu periodā. Pusaudžu vecumā audzināšana ietekmē gan personības individuālās īpatnības, gan temperaments, nervu tips, gan pašapliecināšanās iespējas, gan ģimenes tradīcijas un cieņa pret vecākiem.
Pusaudžu vecumā turpina formēties cilvēka personisko vērtību sistēmas, cilvēks meklē un atrod (vai arī – neatrod) savu identitāti, apzināti vai neapzināti sevi salīdzina ar citiem, ar dažādām sociālajām lomām, iekšējās uzskatu sistēmas ir saskaņā vai pretstatā sabiedrības orientētajām. Taču, ja šajā periodā cilvēks vēl neatrod savu patieso identitāti, viņam ir „lomu sajukums”, viņš turpina to meklēt pieaugušo periodā, ja nē – var izpausties neirozes pazīmes, depresija vai agresivitāte, infantīlims vai frustrācija.
…
