20.gadsimta 60.,70.gadu latviešu dzejas raksturojums

Ievads

Šajā darbā ir iespēja iepazīties ar 20.gs. 60., 70.gadu latviešu dzeju un to autoriem. Latvijā šajos gados valdīja komunistiskās partijas, kas bija pret latviešu rakstnieku darbiem, jo tajos bija pausta negatīva attieksme pret vadošo iekārtu. Padomju laikā tapusī dzeja ir cieši saistīta ar notikumiem, kas norisinājās šajā laika posmā. Dzejā tiek parādītas emocijas, sajūtas, pārdzīvojumi, naids un bailes. Viss, ko iedzīvotāji izjuta, tika atainots dzejā. Gan kara darbības un tās sekas, gan tautas apspiešana, gan draudi, meli un netaisnība, gan deportācija. Lielākā daļa dzejoļu ir ļoti skumji un ar nopietnu dzejas motīvu, kas liek aizdomāties katram. Taču neskatoties uz to, ka Padomju Savienības okupācijas laikā latviešiem nācās piemēroties un pakļauties jaunajiem dzīves apstākļiem, latviešu tauta centās saglabāt tās literatūras vērtību un tradīcijas. Visi Padomju laikā dzīvojošie dzejnieki ar nepacietību gaidīja, kad beidzot Latvija kļūs neatkarīga. Daži to sagaidīja, taču daži nē. Populārākie, šā laika latviešu dzejnieki ir Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Vizma Belševica, Imants Auziņš un Māris Čaklais. Šo autoru pirmās grāmatas bijušas ļoti naivas, pārpilnas ar retoriku, poētiskā formā sludinātām acīmredzamām patiesībām un lozungu pārfrāzējumiem. Taču 60.gadu sākumā situācija jūtami mainījās. Autoru domāšana īpaši neizmainījās, taču izpausmes forma gan, darbības tika attēlotas netieši, izmantojot simbolus. Tādējādi dzeja kļuva grūtāk saprotama, jo lasījumam ir jāpievieno arī paša lasītāja iztēle. Izmantojot simbolus, tiek vairāk virzīta domāšana uz galvenā motīva nozīmi dzejolī.
Es izvēlējos aprakstīt Ojāra Vācieša dzeju, jo tieši viņš ir viens no dzejniekiem, kurš pirmais savos darbos izmantoja ilūziju, kas uzskata, ka vārda vara ir spējīga kaut ko mainīt. Arī pēc manām domām, dzeja spēj lasītājam pastāstīt kaut ko zīmīgu un noderīgu. Kā arī es izvēlējos rakstīta par Imantu Ziedoni un Māri Čaklo, jo viņu darbi ir līdzsvaroti un nesamāksloti. Neteiktu, ka tie ir viegli uztverami, taču tajos ir pateikts daudz un ja viņu dzejā iedziļinās, tad var izprast patieso dzejas motīvu. Es izvēlējos sarežģītākus darbus, jo man patīk iesaistīt arī savas domas un iztēli.
…