Politiskie režīmi

Politiskā situācija, politiskā sistēma valstī, varas veidošanās un dalīšanās process, varas resursu izvietojums un to izmantošana - tie visi ir faktori, kas veido politiskās attiecības valstī. Svarīga nozīme to skaidrojumā un izpratnē ir politiskā režīma jēdzienam. PSRS, Itālijas, Vācijas, Amerikas, arī Latvijas un citu valsts veidošanos būtiski un radikāli ir ietekmējuši politiskie režīmi. Politiskie režīmi, to izpratne ir neatņemama sastāvdaļa no vēstures, politikas, arī no tā, kā mēs to izprotam un redzam mūsdienās. Politiskie režīmi nepārprotami ir ietekmējuši sabiedrību, atstājuši ievērojamas sekas, savas politiskās darbības rezultātā.
Politiskie režīmi parāda to, cik lielā mērā valsts piekrīt sevis kontrolēšanai un cik lielā mērā tā vēlas kontrolēt pilsoņu pašizpausmi. Šīs attiecības bieži vien arī norāda, cik decentralizēta ir valsts vara.
Runājot par politiskiem režīmiem, visbiežāk tiek aplūkoti trīs galvenie politiskā režīma tipi – demokrātiskie, autoritārie un totalitārie režīmi, bet pastāv arī tādas valstis, kurās pastāv tradicionālais politiskais režīms.
Referāta mērķis ir noskaidrot katra politiskā režīma, tas ir, demokrātijas, autoritārisma, totalitārisma un tradicionālo režīmu, galvenās pazīmes, kā arī trūkumus jeb negatīvās puses.

Varas veidošanas un dalīšanas process, varas resursu izvietojums sabiedrībā un to izmantošana dažādo vērtību ( materiālo, kultūras u.c.) sadalē – tās ir politikas pamatproblēmas. To skaidrojumā svarīga nozīme ir politiskā režīma jēdzienam, kura ietvaros politiskie procesi tiek analizēti plašākā kontekstā – kopsakarā ar daudzām citām sabiedrības un varas institūciju attiecībām, ar brīvības un vienlīdzības faktisko realizēšanos. Politisko režīmu būtiski raksturo tas, kādas ir attiecības starp pilsonisko sabiedrību un valsti vai, citiem vārdiem sakot, kāda ir demokrātijas attīstības pakāpe attiecīgajā sabiedrībā. Ar valsti šeit domājam varas institūcijas kopumu.1
Noskaidrosim arī to, ko tad īsti nozīmē pilsoniskā sabiedrība – saskaņā ar mūsdienu izpratni – sociālās dzīves nepieciešamais un racionālais veids, kas balstās uz tiesībām un demokrātiju; sabiedriskā iekārta, kurā cilvēkam tiek garantēta dzīves ekonomisko un politisko formu brīvā izvēle, iedibinātas cilvēka tiesības, nodrošināts ideoloģisks plurālisms. …