Īpatnējs īpašumu tiesību veids ir autora tiesības, kuru subjekts ir literatūras, mākslas un zinātnes darbu autors, bet objekts-viņa gara ražojums zinātnes vai mākslas veidā. Latvijā autora tiesības kārto „Autortiesību likums.”
Autortiesību likums izstrādāts šo laiku likumdošanai un zinātnei atbilstošā viedā. Likums pilnā mērā garantē autoram viņa darba pūliņus un augļus, pasargājot to no izmantošanas un citām ļaunprātībām.
Valsts sargā katru privātīpašumu, piedraudot ar sodu tam, kas apdraud un patvaļīgi piesavinās otra lietu, kas dod zaudējumu ne vien personai kā personības ieguldītājam, bet arī valstij.
Autoram pieder visas tiesības uz savu darbu-mantiskās un personiskās. Vienīgi autoram ir tiesības savu darbu tulkot vai apstrādāt, atdarināt, izplatīt, pavairot, uzvest, atskaņot vai pārraidīt. Autora tiesības pieder autoram visā mūža garumā, bet viņa pēcnācējiem un citiem mantiniekiem-50 gadus pēc autora nāves. [ V. Vītiņš(V. Birkava komentāri „Vispārējs tiesību pārskats, izdevn. Veerdikts”,1993.g.]
Galvenās problēmas, kuras var novērot Latvijā saistībā ar autortiesībām ir visai būtiskas ar to, ka tās nav vienā nozarē, mūzikā vai mākslā, bet vispārēji, gandrīz katrā jomā, kurai vispār ir autors, īpaši tas ietekmē ekonomiskos apsvērumus, jo no šādas neatļautas rīcības, kā pavairošana vai kaut vai līdzīgā radīšanu, izmantojot cita autora darba elementu oriģinālu, peļņa, kas protams ir būtiska tālākai autora darbībai.…
