Pastāv hipotēze, ka miljoniem gadu laikā, dabā pārveidojoties augu un dzīvnieku atliekām, veidojušās akmeņogles, dabasgāze un nafta, kas ir kļuvušas par kurināmā un ķīmiskās rūpniecības izejvielu avotiem.
Ogles kā kurināmo cilvēce pazīst nedaudz ilgāk par 2 gadsimtiem. Cilvēce ogles izmanto 50000 reižu ātrāk, nekā norisinājies to veidošanās process. Akmeņogļu krājumi uz Zemes ir ierobežoti.
Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām paleozoja ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu. Tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par akmeņogļu periodu. Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās baktēriju iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir purvos. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir kūdra. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no kūdras izdalās ūdens un gāzes. …
