Dažādām mugurkaulnieku klasēm ir acis ir ar raksturīgām atšķirībām un ir piemērotas viņu dzīves apstākļiem. Acs gaismas uztverošās šūnas iedalāmas divās grupās. Vienas paredzētas krāsu redzei, otras – gaismas uztverei. Dzīvnieku sugām ir atšķirīgas šo šūnu proporcijas. Cilvēkiem un primātiem dominē krāsu uztveršanas šūnas, citiem zīdītājiem pārsvarā ir šūnas, kuras rada melnbaltu vai pelēku attēlu, bet putniem tās, kuras veido krāsu attēlu.
Dzīvniekiem, kuri mīt ūdenī, acs ir piemērota ūdens apstākļiem un tās uzbūvē ir dažādas īpatnības. Zivs acīm ir plakana radzene un lodveida lēca. Akomodācija jeb piemērošanās priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā zivs acī tiek panākta, pārvietojot lēcu attiecībā pret tīkleni. Dažām dziļūdens zivīm acs labi piemērota vājam apgaismojumam, tām ir lielas teleskopiskas acis. Dažām zivīm acs apvalka aizmugurējā sieniņā ir gaiši pigmenta kristāli, kas atstaro gaismu atpakaļ tīklenē. Tas izraisa zivju acu mirdzēšanu. Četraczivij redzokļi izstiepti vertikālā virzienā. Radzene sadalīta ar starpsienu augšējā un apakšējā nodalījumā. Kad zivs peld ūdens virspusē, acs augšējā daļa var aplūkot gaisa telpu, bet apakšējā – ūdens telpu. …
