Ekonomikas vēsture ir sabiedriska zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstības procesus. Pētīšanas priekšmets ir sabiedriskā ražošana un tās attīstība, ražotājspēku un ražošanas attiecību attīstība un mijiedarbība tanīs konkrētās formās, kādas ražošanas veids savā vēsturiskajā attīstības procesā pieņem dažādos laika posmos, dažādās valstīs. Tā pēta, kā notiek ražotājspēku izmantošana un to attīstība konkrētos vēsturiskos apstākļos, proti, notiktā zemē, noteiktā vēsturiskā periodā.
Ekonomiskais vēstures objekts ir cilvēces sabiedriskais vēstures procesa attīstības gaita.
Ekonomikas vēsture sniedz svarīgus atbildes uz jautājumiem:
kā attīstās sabiedrības ražošana;
kā norisinās sabiedriskās ražošanas kustība;
palīdz izprast atsevišķu tautas saimniecības efektīvu procesu;
ļauj pareizi novērtēt atsevišķas zemes iekšējos un arējos politiskos ekonomisko cēloņus un mērķus;
pēta cilvēcisku sabiedrības attīstības procesu ekonomikas attīstības gaitā.
Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās 18.gs. Tā pēta ražošanas attiecību raksturu, pēta, kā šis raksturs izpaužas vispārinātā veidā, pēta, to vai citu ražošanas attiecību raksturu to klasiskajā formā, izzina objektīvos ekonomiskos likumus, to izmantošanas nosacījumus kā mikroekonomikas (pēta cēloņsakarības, kas skar individuālo ražošanu atsevišķā uzņēmumā), tā arī makroekonomikas līmenī (pēta kopekonomiskās sakarības tautsaimniecībā).…
