„Sociālās saskarsmes vienību sauc par transakciju. Ja divi vai vairāki cilvēki veido sociālu grupu, tad agri vai vēlu viens no viņiem uzsāks sarunu vai dos kādu citu mājienu, ka ir ievērojis pārējo klātbūtni. To sauc par transaktīvo stimulu. Cits cilvēks tad sacīs vai darīs ko tādu, kas tā vai citādi būs saistīts ar šo stimulu. To sauc par transaktīvo reakciju. Vienkārša transakciju analīze ļauj diagnosticēt, kurš no Es stāvokļiem ir atbildīgs par transaktīvo stimulu un kurš - par transaktīvo reakciju. Visvienkāršākās transakcijas ir tās, kurās gan stimulu, gan reakciju izpilda abu pušu Pieaugušie. Aģents [ķirurgs] novērtē faktisko situāciju, izvēlas skalpeli un pastiepj pēc tā roku. Respondents [medmāsa] pareizi novērtē šo žestu, izskaitļo nepieciešamo spēku un attālumu un ieliek skalpeli ķirurga rokā tieši tā, kā viņš bija gaidījis. Tikpat vienkāršas ir transakcijas attiecībās starp Bērnu un Vecākiem. Piemēram, drudzī kaistošais Bērns lūdz glāzi ūdens, un gādīgā māte to viņam pasniedz.…
