Tehnoloģijas mūsdienās attīstās ļoti strauji. Tās ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstība sniedz ļoti daudzus pozitīvus aspektus. Taču ir arī negatīvās iezīmes.
Pārmetumi tehnoloģijām sākas ar mītu veidošanu- svarīgākie ir tehnoloģisko imperatīvu mīts un tehnoloģiskās elites mīts.
Mūsu intelektuālie žurnāli ir pilni ar nomācošiem avotiem, kas attēlo sabiedrību, ko degradē tehnoloģijas. Mūsu veselība tiek sabojāta. Un balstoties uz šo faktu, dabasskati, ainavas tiek izlaupīti, un sociālie institūti tiek atstāti novārtā. Mēs tiekam piespiesti darīt pazemojošu darbu un lietot nevēlamus produktus. Mēs tiekam dehumanizēti. Tas notiek tāpēc, ka tehnoloģiskais dēmons ir aizbēdzis no cilvēku kontroles vai arī tāpēc, ka ļauni tehnokrāti novirza mūs no pareizā ceļa.
Pēdējos piecdesmit gadus ir redzēts, kā daudzas cerības tiek sagrautas, taču atskatoties pagātnē, mēs varam redzēt, ka tās bija nereālas cerības. Mēs vienkārši nespējam izmantot akmeņogles, nenogalinot ogļračus un nepiesārņojot gaisu. Mēs nespējam veidot lielceļus, kanālus vai lidostas, nesabojājot ainavu un dzīvo dabu. Mēs esam iemācījušies, ka dabas briesmas draud jebkurā tehnoloģiskā attīstībā un progresā. Taču mēs arī saprotam, ka mūsu liktenis ir būt neapmierinātiem, lai arī ko mēs ražotu, tāpēc, ka cilvēku gaume visu laiku mainās. …
