Domāju, ka tieši liriskais „Es” savā būtībā ir tas, kas dzejai piešķir tikai tai vien raksturīgo kolorītu, tāpēc ir ļoti labi, ka liriskie „Es” ir tik dažādi un atšķirīgi cits no cita. Manuprāt, tieši tāpat kā pasaulē nav divu pilnīgi vienādu cilvēku, nav iespējams atrast arī divus identiskus liriskos „Es”.…
