Izpratne par vēsturi ir pavisam atšķirīga, to ietekmē gan ģimene, gan skola, piemēram daudzi krievi neatzīst to, ka Latvija tika okupēta, tāpēc arī par labu ideju uzskata, ka krievu valodai ir jābūt Latvijas valsts valodas statusā (2011. gada referendums par Valsts valodu). Kopš neatkarības atjaunošanas tiek diskutēts par Čekas maisu atvēršanu, Lietuvā un Igaunijā šie arhīvi ir atvērti, bet Latvijā aizbildinās ar nepilnīgu un jūtīgu informāciju. Protams, daudziem nebūs izdevīga situācija, kad šie slepenie dokumenti tiks atklāti. Šobrīd aktuāls jautājums, kuru ietekmē pagātnes notikumi, ir ebreju īpašumu restitūcija, par kuru Saeimā ir iesniegts likumprojekts. Manuprāt, īpašumi ir jāatdod, jo man liekas, ka tādas vērtības kā piedošana, līdzcietība, sapratne, tolerance un, galvenokārt, mīlestība ir daudz vērtīgākas par pagātnes notikumu vainīgo meklēšanu. No vēstures ir jāmācās, nevis jāatkārto, tāpēc cilvēkiem Latvijā ir jāmācās saprast, ka tautība nenosaka cilvēka personiskos uzskatus (protams, ar izņēmumiem) un nevajadzētu cilvēku ienīst tikai tāpēc, ka viņš ir piedzimis kā latvietis, krievs vai ebrejs.…
