Loģika

Loģika zinātņu sistēmā - 1. Dabas zin.(fizika, ķīmija, bioloģija u.c.).
2. Sociālās zin.(jurisprudence, socioloģija, ekonomikas zin.u.c.).
3. Humanitārās zin.(psiholoģija, loģika u.c.).
Domāšanas galvenās formas - jēdziens, spriedums, slēdziens.
Esamības fundamentālie likumi - 1.Dabas (gravitācijas, dabiskās izlases u.c.).
2.Sabiedrības dzīves (ekonomikas u.c.).
3.Psihes un domāšanas (loģikas u.c.).
Nevienu esamības objektīvo likumu cilvēks nespēj nedz atcelt, nedz aizvietot ar citiem likumiem.
Loģiskās kārtulas - reglamentē domāšanas procesu. Būtībā tās ir noteiktu loģisko darbību priekšraksti un aizliegumi. Loģisko kārtulu pārkāpumus sauc par loģiskajām kļūdām.
Lai prātojuma rezultāti būtu neabšaubāmi patiesi, domāšanas procesā obligāti jāievēro:
1.Domām, kas veido prātojumu, jābūt patiesām pēc satura.
2.Prātojuma procesā jāievēro noteiktas loģiskās kārtulas.

2.Jēdziena vispārīgais raksturojums.
Jēdziens kā domāšanas forma. Domāt nozīmē prast izteikt savas domas jēdzienu formā.
Priekšmeta īpašības un pazīmes.
Vispārējās un īpatnējās pazīmes.
Vispārējās pazīmes - pieder vairākiem priekšmetiem (dzimums, vecums, sociālais un ģimenes stāvoklis, izglītība u.c.).
Īpatnējās pazīmes - ar tām atsevišķs priekšmets atšķiras no visiem pārējiem (pirkstu nospiedumi, rokraksts).
Būtiskās un nebūtiskās pazīmes.
Būtiskās pazīmes - tās ir pazīmes, kas ir nepieciešamas un savā kopumā arī pietiekamas priekšmeta kvalitātes raksturošanai.
Nebūtiskās īpašības - nav obligātas visiem vienveidīgiem priekšmetiem. Tās var būt, bet var arī nebūt.
Jēdziens un vārds.
Vārda priekšmetiskā un jēgas nozīme.
Priekšmetiskā nozīme - ir domas virzība uz konkrētu priekšmetu vai to kopumu.
Jēgas nozīme - ir ar to domāts būtisko pazīm kopums attiec. uz konkrētu īstenībā eksist. priekšm.
Sinonīmi - ir noteiktas valodas vārdi vai vārdkopas ar vienādu vai maznozīmīgi atšķirīgu jēgas nozīmi.
Homonīmi - ir noteiktas valodas vienādi izrunājami un rakstāmi vārdi ar atšķirīgu nozīmi.
Termini un terminoloģija - ir vārdi vai vārdkopas, kas tiek lietoti speciālā zinātniskā nozīmē.
Jēdziena loģiskā struktūra.
Jēdziena saturs un apjoms.…