Recenzija teātra izrādei "Ļaunais gars"

Latvija Nacionālais teātris dibināts gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas – 1919. gada 30.novembrī. Un šogad svin 90. gada jubileju. Tādēļ par godu Latvijas Nacionālā teātra lielajai jubilejai, apmeklēju režisora Edmunda Freiberga iestudēto lugu, kas balstīta uz Rūdolfa Blaumaņa komēdijas „Ļaunais gars” motīviem, kuras pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī bija 2008. gada 30.oktobrī. Šis darbs izraudzīts kā sezonas komiskā ass, raugoties uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā izrāde ieguva „Braku” speciālbalvu par blaumaniskumu Rūdolfa Blaumaņa Teātra mākslas festivālā. Vecmodīgās lugas galvenā doma ir, ka naudai piemīt ļauns gars, kas ietekmē cilvēku rīcību un saprātu, sākot uzvesties nejēdzīgi un neapdomīgi. Ārī šajā darbā ir raksturīga R.Blaumaņa darbība, ka cilvēkiem ir brīži, kad jāizvēlas starp mīlestību un naudu. Lugas tēmas aktualitāte ir sastopama šī brīža ekonomiskajā situācijā valstī. Lugā ir atspoguļots 19.gadsimts latviskā garā. Neierasta iezīme lugā ir tas, ka uz skatuves ir sastopams pats autors, kas ir teicama Edmunda Freiberga ideja.
Priekškaram atveroties, uzreiz redzams, ka luga ir veidota vecmodīgi, atbilstoši Rūdolfa Blaumaņa tā laikam, tādejādi režisors Edmunds Freibergs nav neko modernizējis. Uz skatuves atrodas arī pats autors – Rūdolfs Blaumanis, kuru atveido Ainārs Ančevskis. Viņš iepazīstina skatītājus ar visiem lugas varoņiem un īsumā raksturo katra būtību, tādejādi dodot norādījumus pašiem varoņiem, kādiem tiem jābūt. R.Blaumanis uz skatuves atrodas visu lugas laiku, palīdzot atcerēties tēliem daudz dažādu nianšu kā, piemēram, to domas, rīcību, balss tembru vai sejas grimases, bet uz pašu tēlu jautājumiem neatbild, un pārsvarā stāv malā, noraugoties to visu no malas, rokas kabatā sabāzis, vai brīvi staigā pa istabu, piekārtodams tepiķīšus.…