Izlasot Andrieva Niedras daiļdarbu „Vientulība” centos pārdomāt, kurā no dvēseles dārziem dzīvoju es un mana dvēsele. Šis daiļdarbs neatstāj lasītāju vienaldzīgu, pēc izlasīšanas, tas neaizpeld kaut kur nebūtībā, bet paliek lasītāja apziņā un liek viņam domāt un censties izprast, kāds ir pats cilvēks un viņa dvēsele. Izlasītais daiļdarbs lasītājam nedod mieru tik ilgi, kamēr lasītājs nav nonācis līdz atbildei par sevi un savu iekšējo būtību.
„Vientulību” var pieskaitīt pie īsprozas žanra darba, tomēr līdz galam nevar noteikt sīkāku iedalījumu. Šo literāro darbu varētu pieskaitīt gan pie miniatūras, skices, vai apceres, tomēr, iespējams, šo literāro darbu varētu pielīdzināt arī sprediķim par dvēseli un cilvēka iekšējo vientulību.…
