Mazie HES mūsdienās ir ļoti populāri. Tās ir hidroelektrostacijas, kuras būvē uz mazām upēm privātīpašnieki. Tās nodara ļoti lielu postījumu dabai, sevišķi ietekmē zivju daudzumu upēs, izposta upes ekosistēmu.
Būvējot mazos HES svarīgi aprēķināt ekonomisko efektu un salīdzināt to ar dabai nodarītajiem neatgriezeniskajiem zaudējumiem.
Mazos HES būvē tāpēc lai iegūtu privāto enerģiju, par ko nebūtu jāmaksā. Bet tie izmaksā ļoti dārgi un apkopojot izmaksas tomēr nenolīdzinās upju postījums.
Lielākais “bums” HES skaita augšanā bija 20 gs. 80-90 gados. Tagad valsts mēģina ierobežot šo objektu būvniecību, jo beidzot saprata, ka tas ļoti ietekmē upju ekosistēmu.
Vēsture
Upju kopskaits Latvijā pārsniedz 12000 – sākot ar vissīkāko strautu un beidzot ar lielāko upi – Daugavu. Latvijas upes veido ļoti sazarotu upju tīklu. 777 Latvijas upes ir garākas par 10 km, bet 15 upju garums pārsniedz 100 km.
Pirmās Latvijas Republikas laikā uz Latvijas upēm darbojās ap 700 hidrotehniskās būves, lielākoties ūdensdzirnavas. Nāca pārmaiņu laiks, karš, politiskā un ekonomiskās sistēmas nomaiņa. Padomju gados vairums dzirnavu aizsprostu sabruka. Dažas mazās hidroelektrostacijas (mazās HES) darbojās arī pirmajos pēckara gados, līdz tika atzīts, ka tās ir neekonomiskas. Vairums upju laika gaitā atguva savu pirmējo izskatu – to tecējumam ceļā nestājās aizsprosti un upēs salīdzinoši īsā laikā atjaunojās dabiskie procesi.…
