Secinājumi
Pēc šī darba izstrādes var secināt, ka salīdzinoši ar 90.gadiem cilvēki arvien mazāk pērk un izvēlas abonēt laikrakstus. Tie sabiedrību nesasniedz tik ātri kā interneta portālu ziņas vai sociālajos tīklos izplatīta informācija. Krīze un novēlota vēlme saturu veidot interneta vidē krietni vien samazināja laikrakstu popularitāti.
Tāpat - laikraksts ir tik labs, cik labi ir tā īpašnieki un redaktori. Kamēr “Diena” piederēja “Bonnier”, tikmēr laikrakstam bija ziedu laiki, īpašnieki veicināja kvalitatīvu satura izveidi, tāpat nodrošinot darbinieku, žurnālistu profesionālo attīstību. Kad laikraksts nonāca Rīgas tirdzniecības ostas īpašumā, sabiedrība sāka šaubīties par laikraksta patiesumu un vērtību sistēmu, tādējādi mazinājās uzticība avīzei un sabiedrība sāka to pirkt un abonēt mazāk, jo pastāv uzskats, ka “Diena” pārstāv tikai noteiktu indivīdu viedokļus un intereses.
KANTAR 2019.gada statistika liecina, ka cilvēki labprātāk izvēlas pirkt un lasīt žurnālus, nevis avīzes ar svarīgāko informāciju. Tomēr mūsdienās vēl pastāv auditorija, kas iegādājas un abonē arī laikrakstus, tāpēc laikraksti turpina censties izdomāt jaunus formātus, lai atjaunotu savu popularitāti un tiktu ārā no parādiem.
…
