Ikreiz, kad tuvojas Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas aktualizējas jautājums par partiju finansēm, proti, “mēdz teikt, ka nauda ir politikas mātes piens, bez kura nevar iztikt neviena politiskā partija, un skandāli šajā jomā nemitas arī civilizētās un demokrātiskās valstīs”.1 Runājot par partiju budžetiem ir jāsaka, ka katrai tas ir savādāks, proti, lielāks vai mazāks un tādējādi var teikt, ka Latvijā pastāv un pieaug partiju nevienlīdzība priekšvēlēšanu laikā.
Nelikumīga vai arī pret sabiedrības interesēm vērsta politisko partiju finansēšana tiek minēta kā viena no būtiskākajām politiskās korupcijas jeb “valsts sagrābšanas” jomām Pasaules Bankas (PB) 2000.gada ziņojumā par korupciju pārejas perioda valstīs2 kā arī ANO ziņojumā par tautas attīstību Latvijā autori norāda uz slēgtas politikas dominēšanu un ciešām saitēm starp biznesu un politiku Latvijā.3
Runājot par korupciju var teikt, ka tā vienmēr ir bijusi aktuāla problēma ikvienā valstī. Korupcija latīņu valodā corruptio – bojāšana, uzpirkšana, amorālisms, samaitātība. Latvijā korupcijas jēdziena oficiālais skaidrojums ir atrodams korupcijas novēršanas likumā – “korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu”.…
