1.Kādas ir politiskās nācijas veidošanas galvenās atšķirības, kas veidoja franču un vācu nācijas modeli?
Nčija ir politiskā grupa, uz ko orientājas nacionālisms, kas ir viena no ideoloģijām, kas vieno sabiedrības lielgrupas. N ācijas var ats’’kirteis gan ar etniskām pazīmēm, gana rī ar valsti vai ar visu pazimmju kopumu.
Kā politisks mazveida fenomens nacionālisms ra’das līdz ar pilsonisāks sabeidrības izveidošanos Eiropā 18. un 19.gs. Rietumeiropā ir 2 nācijas ideāltipi, proti, valstiski orientētā nācijas( valstsnācijas), ko reprezentē franču nācija un etniski orientētēnācija ( kultūrnācija), ko reorezentē vācu nācija. Latvijas nācijas pašizpratne ir tuvāka kultūrnācijas modelim.
Franču nācija ir pilsoniskās revolūcijas pordukts. 1789.gada franču revolūcija atklāja dmeork’tisko pieeju valsts leitu kaŗtošanā, li’dzar to radās iespēja plašāku slāņu līdzdalībai politiskajos procesos.
Līdz ar 1789.gada 26.augustā Nacionālajaā Sapulcē pieņemto Cilvēka un poilso[n[ā tiesību deklarāciju, Francijā par centrālo jēdzineu kļuva civlēks, urš piedzimsts brīvs un lidztiesīgs un uram peimīt dabiskās tiesības un padara cilv’;ekupar primāru elementu salīdzinājumā ar sabiedrību. Sabiedrība kļuva identiska ar načiju, ko veido pilsoņu kopums. Par pilsonni tikauzskatīts pilntiesīgs na;cijas lloceklis, kas brīvprātīgi piedalās nācijas gribas veidošana sprocesā. Tātad, cilvektiesību universālais raksturs noteica, ka colvēki, kas dzīvo Francijas teritorijas robez’’as, veido franču nmāciju, kas ir valstiska forma. …
