Šajā laika posmā zemniekiem rakstu prasme bija sveša. Mazliet labāks stāvoklis bija pilsētniekiem, it īpaši Rīgā. Vismaz daļa Rīgas latviešu prata lasīt un rakstīt, kaut arī savas rakstniecības latviešiem nemaz nebija.
Attīstījās tirdzniecība, veidojās dažādas brālības, tāpēc visur bija vajadzīga dokumentācija.
Latviešu rakstu dibinātāji – vācu mācītāji.
Andrewes Bolman, musseneke dels (1522); Pawel Pissick, yauns bralis tapis (1565).
Pirmā grāmata -1525.gadā, taču tā nav atrasta.
Vecākā līdz mūsu dienām saglabājusies grāmata ir 1585. gadā Viļņā izdotais katoļu katehisma tulkojums.
Rakstība
Vācieši, veidodami rakstus latviešu valodā, izmantoja tolaik vācu valodas rakstībā lietotos burtus - fraktūru, turklāt rakstība tika veidota pēc lejasvācu ortogrāfijas parauga. Kaut gan latviešu valodas skaņu apzīmēšanai lejasvācu ortogrāfijas principi nav piemēroti.…
