Lugā stāstīts par puisi, kas pazudis dzīvē sava rakstura un naudas kāres dēļ. Darbība risinās Vidzemē 1893.gadā.
Galvenā doma: Ne vienmēr nauda ir galvenais. Lai iegūtu naudu reizēm cilvēks ir gatavs uz visu, nerēķinoties ar iznākumu.
Centrālais konflikts: vēlēšanās palīdzēt pret neiecietību un nevēlēšanos, lai tiktu palīdzēts.
Tēli:
Roplains – Roplaiņu saimnieks. Ciena un mīl tuviniekus, bet tomēr ir stingrs „Izšķērdēto naudu, tu man atpelnīsi līdz pēdējai kapeikai – un ja tu man būtu darba namā jāiesloga!” Ciena labu darbu un gatavs par to atalgot „Bet par zīmi, ka ne vien nedarbam, bet arī darbam protu dot savu algu, - še tev kaut kas nesā to vesels.” Daudz ceļojis, lai pelnītu, un tagad saprot, ka nav kārtīgu audzinājis dēlu „Kamēr es pa pasauli naudai skrēju pakaļ, ar ko uzņemt māju, tikām tu audzināji Krustiņu. Vai nezināju, kāda tu esi?...Bet, paldies dievam, acis man vēl nav par vēlu atdarījušās. Vēl visu var griezt uz labu.”…
