Cērpas kundzes mājā ierodas Valdis ar notāru visi sasēžas pie galda apkārt mājo idilliska noskaņa, kad Leksīte sāk pasniegt torti un tēju, pie durvīm piezvana pavisam negaidīts viesis, kas izrādījās jūrnieks, kas bija atvedis senu sūtījumu no Ķīnas, visi ļoti pārsteigti atver sūtījumu, iekšā bija dārga vāze uz kuras bija attēlots pūķis kas kož savā astē, pie sūtījuma atrastajā zīmītē noskaidrojās, ka sūtījums bija domāts atraitnes, Cērpas kundzes vīram, kurš visu savu mantojamo, jau bija sadalījis savā testamentā, tādēļ notārs uzstāja, ka vāzei arī vajag likumīgu īpašnieku, tā sākas strīds Cērpas kundzes un viņas bērnu - meitas Lillijas, dēla Jāņa un audžumeitas Leksītes, kas vēl ir bērns (viņas tiesības aizstāv Notārs) -starpā. Konfliktsituācijas ģimenes locekļu starpā saasinās, jo neviens negrib atteikties no savām mantotāja tiesībām (dēls domā, ka vāze pienāks viņam kā pirmdzimtajam, meita grib precēties, sākt jaunu dzīvi, māte domā, ka bērni atteiksies viņai par labu).…
