Darba algas tēze, kas neprasa analītisku pieeju jautājumam, kas ir prece darbaspēka tirgū, vienkārši apgalvo, ka darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu rezultātu. Lai nerastos situācija, kad cilvēks tiek pielīdzināts precei, tiek uzskatīts arī ka cilvēks, jeb tā darbaspējas tiek uz laiku iznomātas. Neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par darba algas ekonomisko saturu darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darbaspējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts.
Lai kāda arī nebūtu darba algas ekonomiskā satura koncepcija darba algas līmenis ir atkarīgs no darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samēra. Darbaspēka pieprasījumu nosaka vairāki faktori: Ražojumu un pakalpojumu pieprasījums; Darba ražīgais spēks un darba intensitātes pakāpe; Darba dienas ilgums; Noteiktas specialitātes un aroda pratēju pieprasījums; Pieprasījums pēc mūzikas, izcilu aktieru, sportistu un vispār visdažādāko „zvaigžņu” snieguma; Monopsons, kad darba ņēmēji kādā attālākā nostūrī ir saistīti ar ražotni, tirdzniecības centru, kas ir vienīgais darba devējs.…
