Vēsture ir tikai miglas tēls uz pasaules skatuves. Tā stāsta par cilvēku likteņiem notikumos. Tomēr teātris visos laikos bijis kā domubiedrs, problēmu risinātājs un prieka devējs. Mans uzdevums - izsekot Latvijas amatierteātra darbam vesela gadsimta garumā. Vēlējos apzināt, “kas paliek rakstos” par amatierteātri, apkopot un izvērtēt tā darbību, balstoties uz faktu materiāla. Teātris ir dzīves veids. Tādēļ gribu dot, gandrīz neiespējamo, vērtējumu cilvēka darbam teātrī.
Darbā ietveršu kompozicionālus pamatprincipus – amatierteātra darbība aplūkota četros posmos. Katru posmu ievada tā kopīgs raksturojums, seko teātru darbības analīze, īpašu uzmanību pievēršot režijas procesiem.
I posms – Latviešu teātra pašdarbības sākumi 1868. g. – 1918. g.
II posms – Pašdarbības teātra attīstība Latvijas brīvvalsts laikā
III posms – Tautas teātru veidošanās un attīstība Padomju laikos
IV posms – Atmodas laika aktivitātes un jauniedibinātās tradīcijas
…
