Noteiktie apstākļi nodrošinātajai sabiedrības šķirai uzliek kultūras nastu, kas patiesībā ir diezgan smagnēja sabiedrības nākotnes dēļ, uz pleciem: jāveic dziļākas pārdomas, kuru rezultātā jāmodificē pasaules uzskats un personiskais ideāls. Darba augļi nav saskatāmi ne pirmajā, ne arī otrajā valsts ārkārtas stāvoklī, jo sabiedrības daļa aizmirstās no nepierastās garīgās slodzes, tādējādi sabiedrības šķiru nevienmērība nospiež optimālos apstākļus kultūras revolūcijai.
“Komforta zona ir diezgan nodrāzts termins,” reiz viens sabiedrībai nezināms šahists teica filosofijas lekcijā. Jēdziens sevī slēpj nekultūras un COVID-19 krīzes stūrakmeni. Karantīna ir tik šokējošs stāvoklis, jo uzturēšanās betona kastē liek viņiem apzināties, ka viņiem bez piepūles un steigas nekas cits nav, ka viņi ir baltas lapas, noņemot ikdienas cīņas švikājumus. Kultūras degradācija ir ekvivalenta COVID-19 vīrusam – saēd cilvēci no iekšienes, mainās tikai mērķa orgāns un bojāejas ātrums.
…
