1. Krājuma nosaukums ir „Zibens pareizrakstība”, manuprāt, atbilst Ojāra Vācieša spilgtajai un trauksmainajai personībai. Pēc manām domām, šādu nosaukumu O.Vācietis krājumam izvēlējies tādēļ, ka viņa daiļradei nebija lemts piedzīvot bez cenzūras drukāta vārda brīvību. Kā ir teikusi dzejnieka sieva Ludmila Azarova: „Vācietis dzīvoja no vienām dzelzs durvīm līdz otrām”. Taču neskatoties uz to, O. Vācietis mācēja savos dzejoļos ierakstīt visas latviešu tautas sāpi un to, kas PSRS laikā tika pārdzīvots. Daži kritiķi gan mēģina rakstīt un pierādīt, ka lirikas varonim šajā dzejoļu krājumā esot vai vienīgi saasināta jūtība, taču acīm redzama ir patiesība, ka šī saasinātā jūtība ir lirikas varoņa viena no rakstura īpatnībām, tiesa, visai spilgta. Tā uzplaiksnās ne tikai tad, kad jāsastopas ar sāpi un pārinodarījumu, bet arī tad, kad jādarbojas un jāsaprot.
2. Krājums iznācis 1980.g. un tas ir laiks, kad Latvija atradās PSRS sastāvā kā LPSR. Tie bija apspiestības un nebrīves laiki, kad latviešu tautas gars tika nomākts. Pastāvot cenzūrai, visiem tā laika latviešu rakstniekiem bija jāpiedzīvo grūts posms, jo mākslai cenzūra ir tas, kas neļauj vārdam izlauzties tālāk par tā noteiktajām robežām. Atšķirībā no mūzikas, kurā komponists var radīt pietiekamas un paliekošas vērtības arī cenzūras laikos, dzejnieks un vara, kas grib iznīcināt katru dzīvu vārdu – tās ir vissarežģītākās attiecības.…
