Mūsdienu godos pūra vešana un dalīšana ir saglabājusi savu aktualitāti, neskatoties uz to, ka vairākas kāzu tradīcijas ir aizmirsušās un vairs netiek pielietotas. Lielākoties tā iemesla dēļ, ka valstī ienāk kādas jaunas kultūras ietekme, kas apvienojas vai pārklājas ar jau esošo iekārtu, kā rezultātā tā izzūd pavisam. Mēdz teikt, pastāvēs, kas pārvērtīsies, taču reizēm notiek gluži pretēji. Vai tas ir labi vai slikti, to rādīs laiks. Apbrīnojamā kārtā, šī norise ir gājusi cauri grūtiem laikiem un saglabājusies latviešu kultūrā. Tā veido tautas nacionālo identitāti, tās garu un spēku.
Pūra vešana un dalīšana agrāk notika dažādos diennakts laikos, nevis pusnaktī. Tas ir maģisks laiks, kurš saista divas pasaules. Iespējams, rituālā veidā mēģinot parādīt, kā līgava pāriet no sava iepriekšējā dzīves posma uz jauno, kopā ar līgavaini saistot savu turpmāko dzīvi. Katrai tradīcijai, kura tiek mainīta, ir kāda īpaša nozīme. Izpētes procesam jāpieiet ar radošu pieeju, jāmeklē īstais pārmaiņu cēlonis. Katrs gadījums ir individuāls, konkrētie apstākļi var mainīties. Katrā novadā, pagastā vai cilvēku grupā var atšķirties tradīcijas, jo katrs pieliek savu “odziņu”. Tā ir zīme, kas vieno ar ciešām, nesaraujamām saitēm un dziļu pārliecību sirdī.
…
