Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 1.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 2.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 3.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 4.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 5.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 6.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 7.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 8.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 9.
  • Referāts 'Saldus pilsētas vēsture', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Par sava veida apdzīvotību jeb Latvijas pamatiedzīvotāju ienākšanu mēs varam sākt runāt vēlajā paleotīta un mezolīta laikā 8500.-4500.g.p.m.ē
2. No 1202. gada – 1236. gadam pastāvēja un Baltiju raudzīja iekarot bīskapa Alberta nodibinātais Zobenbrāļu ordenis.
3. Saldus vārds pirmoreiz rakstos tika minēts 1253. gadā. Kuršu līgumā, pēc kura Saldus novads – ‘’Zeme starp Skrundu un Zemgali’’ tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldīšanā.
4. Frauenburgas vārds galvenokārt asociējas ar kādreizējo Ordeņa pili. 15. gs.vācu ordenis uzcēla mūra pili,kas dokumentos pirmo reizi minēta 1411. gadā
5. Bārtas mācītājs Georgs Krīgers ( 1642. – 1707. ), astrologs un kalendārnieks – vīrs, kas izdevis pirmos kalendārus Latvijā (vācu valodā). Tātad pirmie latviešu kalendāri tika tapuši Saldus novadā.
6. Tāpat kā pārējā Kurzeme, Saldus un Saldus novads no 1562. līdz 1795. gadam tika iekļauts Kurzemes un Zemgales hercogistē.
7. 1996. gadā Saldus svinēja 140. gadskārtu, un man ir liels prieks, ka Saldus pilsēta vēl joprojām turpina attīstīties.
8. Ņemot vērā daudzos karus, kuri ir gājuši pāri Latvijai un Saldus rajonam cilvēki tomēr attīstījās un nodarbojas ražošanu, zemkopību, lopkopību.
9. Pirmie gruntsgabalu īpašumi bija vāciešiem. Gruntsgabalus vēlāk iepirka arī bagātie lauku māju saimnieki.

Autora komentārsAtvērt
Atlants