Politikas analīzes pieeja prognozēšanai pieprasa zināšanas par pieejamajām metodēm un paņēmieniem, kā arī to ierobežojumiem teorijā un praksē, taču kopumā tā nav apsēsta ar aritmētiskajiem skaitļošanas metodēm un metodoloģiju. Prognozes nevar paredzēt nākotni, taču tie var palīdzēt lēmumu pieņēmējiem tik galā ar neskaidrībām un izmaiņām, kā arī palīdzēs alternatīvu politikas variantu ietekmi. Politikas analīzes pieeja prognozēšanai uzsver arī to, kā lēmumu pieņēmēji pielieto prognozēšanu, nevis vienkārši apskata tikai to, kādā veidā „eksperti” veic prognozēšanu. Prognozēšana var būt diezgan dārga un ir jāapzinās robežu starp tās cenu un iespējamajiem labumiem no tās.
Politikas analīzē, publiskās politikas prognozēšana vienmēr norādīs uz prognožu jūtīgumu pret pieņēmumiem (assumptions) un uz to, cik lielā mērā prognožu rezultāti ietekmē politiku. Tātad citiem vārdiem prognozēšana ir notikumu un rezultātu paredzēšana ar mērķi samazināt nenoteiktību nākotnē.
Var arī izdalīt vairākus prognozēšanas veidus: scenārijs (iespējamās situācijas apraksts uz vairāku pieņēmumu pamata, kas ietver sevī ne tikai prognozi, bet arī vides atspoguļojumu), modelēšana (tikai to faktoru akcentēšana, kas dotajā prognozēšanas procesā ir svarīgi, norobežojoties no nesvarīgiem faktoriem dotajā situācijā), pieņēmumi (uzskati vai loģiskas konstrukcijas, kas ir kāda lēmuma pamatā).
…
